


Jautā:
anonīms portāla lasītājs
Ar sievu ļoti vēlamies adoptēt bērnu, taču pirms divdesmit pieciem gadiem esmu krimināli sodits. Noziegums saistīts ar nacionālo jautājumu risināšanu, kas bija tik populāra tajā laikā. Vai divdesmit piecus gadus veca vēsture varētu kalpot par šķērsli?
Atbild:
Ivita Krastiņa
LR Labklājības ministrijas
Ārpusģimenes aprūpes departameta
Adopcijas nodaļas vecākā referente
tālr.nr.67021649; e-pasts:ivita.krastina (at) lm.gov.lv
Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumi Nr.111 „Adopcijas kārtība” 18.3.apakšpunkts paredz, ka bāriņtiesa pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju. Tas nozīmē, ka bāriņtiesa izvērtē (gadījumā, ja persona ir sodīta) par kādu noziegumu persona saņēmusi sodu, vai ir iestājies noilgums u.c.apstākļus.
Tātad, normatīvie akti neparedz, ka persona nevar kļūt par adoptētāju, ja ir sodīta.
Vēlos informēt, ka ļoti būstiski tiek pievērta uzmanība un ņemts vērā, vai šis izdarītais noziegums nav saistīts ar vardarbību un dzimumneaizskaramību vai tikumību.
Piebildīšu, ka potenciālajiem adoptētājiem ir jābūt gataviem, ka bāriņtiesa, adoptētāju izpētes procesā, iztaujās personu par iemesliem kāpēc noziegums veikts, vai to nožēlo utt.
Jautā:
anonīms portāla lasītājs
Mēs ar vīru gribam adoptēt bērniņu. Pašiem ir 3 gadus veca meitiņa, diemžēl vairāk bernu nevar būt. Gribētu jautāt, vai ir iespēja, lai adoptētais bērniņš ir viena vecuma ar mūsu meitu, vai tomēr jāadoptē bērninš, kuru piedāvā bariņtiesa?
Atbild:
Ivita Krastiņa
LR Labklājības ministrijas
Ārpusģimenes aprūpes departameta
Adopcijas nodaļas vecākā referente
tālr.nr.67021649; e-pasts:ivita.krastina (at) lm.gov.lv
1. Bāriņtiesā potenciālie adoptētāji iesniedz pieteikumu, kurā norāda adopcijas motīvus, vēlamo adoptējamo skaitu, dzimumu un vecumu (Adopcijas kārtības 13.1.punkts), tas nozīmē, ka potenciālajiem adoptētājiem ir tiesības izvēlēties gan vēlamā bērna vecumu, gan dzimumu, gan bērnu skaitu. Par vecumiem ģimenes izpētes procesā ieteicams izrunāt ar psihologu un nonākt pie slēdziena, vai adoptēt jaunāku bērnu nekā ir jau esošais bērns vai tāda paša vecuma. Tas viss kļūs skaidrāks adoptētāju izpētes procesā, galvenais ko gribu teikt, nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz bērna vecumu, vienīgais un galvenais nosacījums ko paredz Civillikums ir, ka adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.
2. Par adoptētājiem laulātos/personu atzīst dzīvesvietas bāriņtiesa. Bāriņtiesas lēmums ir derīgs vienu gadu. Lēmumā jau tiek atrunāts, ka konkrētie cilvēki ir atzīti par adoptētājiem, piemēram, vienam bērnam vecumā no dzimšanas līdz trijiem gadiem (bāriņtiesas lēmuma nolemjošā daļa katrai ģimenei var atšķirties, tur tad ir tas, ko ģimene ir izteikusi kā vēlmi - bērnu skaits, vecums, dzimums), tas nozīmē, ka šie aspekti jau tiek atrunāti kļūstot par adoptētājiem, protams pēc tam pastāv iespēja izvēlēties tā vecuma ietvaros, kuros ģimene ir atzīta, piemēram tas pats vecums no dzimšanas līdz 3 gadiem, tad arī informācija tiks sniegta par bērniem šajā vecuma grupā.
Visi Latvijas adoptētāji vēlas adoptēt praktiski veselus bērnu, bet jāņem vērā, ka bērniem, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpes iestādē, mēdz būt lielākas vai mazākas saslimšanas, piemēram, bronhiālā astma, alerģija, valodas attīstības aizture - šis uzskaitījums ir pieskaitāms pie nelielajām veselības problēmām. Ģimenei ir tiesības izteikt vēlmi, lai netiek piedāvāti bērni, piemēram, ar bronhiālo astmu, tad arī informācija par bērniem ar šādu saslimšanu konkrētajai ģimenei netiks sniegta. Vēlētos piebilst, ka katram bērnam ir sava pagātne un bioloģiskie vecāki, arī veselības stāvoklis, tāpēc informācija par katru bērnu jāizvērtē individuāli. Adoptētāju vēlmes un lūgumus ņemam vērā! Piebildīšu arī, ka visa procesa laikā, adoptētājiem ir iespēja konsultēties gan ar konkrētā bērna ģimenes ārstu, gan savu ģimenes ārstu.
Noteikts bērnu skaits par kuriem tiek sniegta informācija adoptētājiem nav, ja uz to brīdi ir informācija par vienu bērnu, tad tiek sniegta par vienu bērnu, ja ir par četriem bērniem, tad arī par visiem četriem tiek sniegta šī informācija, ja vien konkrētā ģimene ir pirmā uz atbilstošo vecumu. Ja adoptētāji atsakās no sniegtās informācijas par bērnu, tad tiek gaiīita nākamā informācija, ko līdz tā tiek saņemta ministrijā no ārpusģimenes aprūpes iestādes vai bāriņtiesas, ministrijas darbinieki sazinās ar ģimeni un atkal aicina uz ministriju iepazīties ar informāciju par bērnu/bērniem.
Jautā:
anonīms portāla lasītājs
Mans vīrs ir ārzemnieks, bet viņam ir uzturēšanās atļauja Latvijā, jo esmu Latvijas pilsone. Vai ir iespējams adoptēt mūsu situācijā? Paldies!
Atbild:
Ivita Krastiņa
Šajā gadījumā, kad viens no laulātajiem ir Latvijas pilsonis un otrs ārzemnieks, būtiskākais ir tas, kur ir potenciālo adoptētāju pastāvīgā dzīvesvieta. Tā kā laulātie dzīvo Latvijā un kundze ir Latvijas pilsone un atbilst normatīvo aktu prasībām, lai kļūtu par adoptētāju, kā arī saskaņā ar Civillikuma 164.pantu laulātie bērnu adoptē kopīgi, laulātie tiks atzīti par vietējiem (Latvijas) adoptētājiem. Tas nozīmē, ka adopcijas process ir tieši tāds pats kā vietējiem adoptētājiem:
Lai kļūtu par adoptētāju, saskaņā ar saskaņā ar MK 2003.gada 3.novembra noteikumu Nr.111 „Adopcijas kārtības” noteikumu 12. un 13.punktu savas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā jāiesniedz adopcijas pieteikums, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī reliģiskā pārliecība, ja tāda ir.
Vienlaikus ar pieteikumu bāriņtiesā iesniedzami arī šādi dokumenti:
- laulības apliecības kopija, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā;
- dokuments, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;
- izziņa par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
- dzīves apraksts (CV);
- izziņa par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.
Civillikuma 163.pants paredz, ka adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.
Saskaņā ar noteikumu 18. un 19.punktu bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un vismaz sešus mēnešus veic ģimenes izpēti, to skaitā:
- izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu;
- noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;
- pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju;
- nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai.
Savukārt noteikumu 21.punkts paredz, ka adoptētājs, uzrādot bāriņtiesas lēmumu un personu apliecinošu dokumentu, informāciju par adoptējamajiem bērniem var saņemt ministrijā. Kad adoptētājs, pamatojoties uz saņemto informāciju, ir izvēlējies bērnu, ministrija izsniedz norīkojumu, lai adoptētājs varētu personīgi iepazīties ar bērnu. Desmit dienu laikā pēc iepazīšanās ar bērnu adoptētājs pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā. Ja adoptētājs ņem bērnu aprūpē, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa nekavējoties lemj par bērna aprūpes kārtību. Bērnu adoptētāja aprūpē var nodot uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
Aprūpes termiņa beigās bāriņtiesa apkopo ģimenes izpētes rezultātus, sagatavo atzinumu par to, vai adopcija adoptētāja ģimenē ir bērna interesēs, un pieņem atbilstošu lēmumu, kā arī pagarina aprūpes termiņu līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. Adopciju apstiprina tiesa.
Lasīt vairāk ...

Jautā:
anonīms portāla lasītājs
Jautā:
www.bernunami.lv
Atbild:
Ivita Krastiņa
1. Šie jautājumi par adopcijas noslēpumu ir diezgan jūtīgi, jo jāņem vērā, ka bieži vien ģimenes izvēlas pašam adoptētajam bērnam neizpaust informāciju, ka ir noticis adopcijas fakts, tāpēc jautājums, kā bērns var uzzināt par adopciju, paliek vecāku ziņā. Ja vecāki šo faktu nav atklājuši, tad bērns nemaz to nezina. Gadījumā, ja bērns zina par adopcijas faktu, tad kā to paredz Civilstāvokļa aktu likuma 9.panta otrā daļa - Ar dzimšanas reģistra ierakstiem, kas saistīti ar adopciju, līdz adoptētā pilngadībai drīkst iepazīties tikai adoptētāji. Tas nozīmē, ka pats bērns līdz pilngadības sasniegšanai ar dzimšanas reģistra ierakstiem iepazīties nevar.
2. Pēc pilngadības sasniegšanas, persona (adoptētā) ir tiesīga iepazīties ar dzimšanas aktu reģistriem. Dzimšanas reģistra ieraksti ir pieejami dzimtsarakstu nodaļā, kas ir norādīta bērna dzimšanas apliecībā kā dokumenta izdevējinstitūcija, kā arī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīvā (adrese: Rīga, A.Čaka iela 38a, tālrunis 67226222). Pie nepieciešamajiem dokumentiem precīzi nepateikšu, kas būtu nepieciešams, noteikti var sazināties Dzimtsarakstu departamentu un pajautāt, bet noteikti tā būs dzimšanas apliecība, personu apliecinošs dokuments, un, ja adoptētajam ir pieejami arī adopcijas faktu apstiprinoši dokumenti, piemēram, tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu.
3.un 4.jautājums - Civillikuma 173.panta otrā daļa paredz, ka ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. Nav nozīmes, vai adoptētais bērns ir pilngadību sasniegusi personas vai nepilngadīgs bērns, bērna bioloģiskajiem radiniekiem nav tiesību uzzināt informāciju par bērna atrašanās vietu un adoptētājiem, šādi dati nav izpaužami, radinieki var uzzināt tikai to, ka ir notikusi adopcija un tas arī viss. Jāsaka, ka viss ir atkarīgs no tā vai, adoptētais zina, ka viņš ir adoptēts un, vai viņš pats vēlas atrast savus bioloģiskos radiniekus.
Adopcijas noslēpumu regulējošā likumdošana
Par adopcijas noslēpumu atsevišķu noteikumu vai likumu nav.
Adopcijas noslēpuma jautājumi ir ietverti:
- Krimināllikuma 169..pants;
- Civillikuma 171.panta trešā daļa;
- Civilstāvokļa aktu likuma 9.panta otrā daļa.
Lasīt vairāk ...

Jautā:
anonīms portāla lasītājs
Atbild:
www.bernunami.lv saskaņojot rakstu ar
Ivita Krastiņa

Jautā:
anonīms portāla lasītājs
Es ļoti vēlos dot visu mūsu ģimenes mīlestību un ekonomisko labklājību kādam ne tik laimīgam bērniņam. Bet mani ļoti norūpē iepējamās formalitāšu problēmas. Nepieciešamības gadījumā es noteikti varu ierasties Latvijā, bet tā kā mans dēls 2,5 gadi tikko sāk iet dārziņā, tad nevaram ilgi uzturēties un šis šķiet ka ir ļoti laikietilpīgs process. Vai Jūs lūdzu nepakonsultētu kā rīkoties šajā gadījumā.
P.s. man ir 32 gadi, Latvijas pilsone, manam vīram ir 38 gadi Vācijas pilsonis, dēlam 2,5 gadi Vācijas pilsonis. Patstāvīgā dzīvesvieta Čehija.**
Atbild:
www.bernunami.lv saskaņojot rakstu ar
Ivita Krastiņa
un
Iveta Paegle
Tā kā pēdējos gados tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir devušies darbā uz ārvalstīm un Latviju sauc tikai daļēji par savām mājām, arvien biežāk portālā www.bernunami.lv tiek saņemti šādi jautājumi: „Dzīvoju ārzemēs (visbiežāk Lielbirtānijā un Īrijā, retāk Vācijā, Itālijā vai citā Eiropas valstī ). Vēlos adoptēt bērnu no savas dzimtenes, Latvijas. Vai tas maz iespējams?”
Kas ir šie emigrējušie tautieši – Latvijas iedzīvotāji vai ārzemnieki un kā vieņiem adoptēt bērnu no Latvijas?
Ja gaidiet savu mazuli, gaidīšanas laiks aizņem vismaz 9 mēnešus. Apmēram ar tik pat ilgu laiku jārēķinās, ja vēlaties adoptēt mazuli kā Latvijas iedzīvotājs, bet tikko dodaties uz ārvalstīm strādāt un dzīvot, Jūs iekļūstat ārvalstnieku kategorijā un pie mazuļa adoptēšanas tiksiet pēc vairāku gadu gaidīšanas adoptētāju rindā*. Ja tiešām ļoti vēlaties adoptēt mazuli, nežēlojiet nedaudz vairāk kā vienu savu dzīves gadu, atgriežaties Latvijā, lai kārtotu formalitātes un būtu Latvijas iedzīvotājs uz visu šo laiku, nevis ārvalstnieks. Tādā veidā Jums nebūs jāstāv garā ārvalstnieku adoptētāju rindā, kā arī Jums netiks liegta iespēja adoptēt pavisam mazus un veselus bērniņus.
Pēc pašreizējās likumdošanas (Adopcijas kārtība), Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri strādā un dzīvo ārvalstīs, ir uzskatāmi par ārvalstīs dzīvojošām personām jeb ārvalsts adoptētājiem. Jūs, visi kuri devušies peļņā uz ārzemēm, pēc Adopcijas kārtības esiet vienā statusā ar vācieti, angli vai francūzi, kurš arī vēlas adoptēt bērnu no Latvijas. Tas nekas, ka esat ārzemēs tikai uz laiku. Tas nozīmē, ka gaidīšana uz iespēju adoptēt bērnu no Latvijas noteikti pagarināsies. Piemēram, Latvijas adoptētāji pēc formalitāšu nokārtošanas, kas ilgsts 6 mēnešus, sāk gaidīt mazuli adoptētāju rindā un gaidīšana aizņem tikai dažus mēnešus, turpretim ārvalstniekam noteikti jārēķinās ar vairākiem gadiem adoptētāju rindā*. Runājot par formalitāšu kārtošanu, ārvalstniekiem jāiepazīstas ar tās valsts prasībām, kurā pašlaik uzturas un jāsaņem adoptēšanas atļāuja no tās. Pie tam, ne jau visus bērnus, kurus varētu adoptēt, dzīvojot Latvijā, Jūs varēsiet adoptēt esot ārzemnieka statusā – uz ārvalstīm var adoptēt tikai tos bērnus, kuriem nav iespējams nodrošināt ģimeni Latvijā, vairumā gadījumu tie ir bērni, kuri prasa īpašu aprūpi vai kuri jau sasnieguši ”liktenīgo” vecumu – tie vairs nav mazi.
Tāpēc, zinot esošo situāciju, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji ilgojas atgriezties mājās un uzturēšanos ārvalstīs uzskata par periodisku, veiksmīgs risinājums būtu gan formalitāšu kārtošanas laikā, gan bērna aprūpes laikā līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā dzīvot Latvijā, uzsākt sava mazuļa audzināšanu šeit un kārtot visas formalitātes kā Latvijā dzīvojošai personai. Ir jārēķinās, ka vismaz gadu būs jādzīvo Latvijā – gan adoptētāju izpētes laikā, gan pēc tam, kad mazuli būsiet ņēmuši savā aprūpē līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. Tikai pēc tam, ja dzīve iegrozīsies tā, ka atkal jāatstāj Latviju, variet doties peļņā uz ārvalstīm kopā ar savu bērnu. Tātad, ja tiešām tik ļoti vēlaties mazuli no Latvijas un vēlaties, lai Jūs tiekat ieskaitīts Latvijas adoptētāju kategorijā, Jums jādzīvo Latvijā un uz laiku jāaizmirst pa peļņu un dzīvi ārvalstīs. Pretējā gadījumā mūsu valsts Jūs uzskatīs par ārzemnieku.
Dzīvojot Latvijā adoptēju bērnu
Dzīvojot ārvalstīs adoptēju bērnu no Latvijas
* Gaidīšanas laiks norādīts tikai aptuvens un uz šo brīdi – 2009.gada septembri. Tas ir sekojošs:
Ja vēlaties adoptēt pavisam mazu bērniņu (līdz gada vecumam) jārēķinās ar aptuveni 4-5 mēnešiem adoptētāju rindā. Ja adoptēsiet 2-3 gadus vecu bērniņu, rindā jāgaida aptuveni 2-3 mēnešus, bet adoptējot jau 4 gadus vecu vai vecāku bērnu, Jums rindā vispār nav jāgaida.
Adoptētāju rindā jāgaida aptuveni 2- 4 gadi.
** Valstu nosaukumi mainīti

Jautā:
anonīms portāla lasītājs
Mēs esam 30-40 gadus veci. Materiāli nodrošināti. Ļoti vēlamies adoptēt mazuli, bet zinam, ka šis process ilgst ļoti ilgi, kamēr tiek pie mazuļa, tas jau ir izaudzis. Ļoti vēlamies zīdainīti. Baida arī formalitātes un visas pārbaudes - vai tiešām tas viss nepieciešams?
Īsumā:
Atbild:
Ivita Krastiņa
FORMALITĀTES
Saskaņā ar ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumu Nr.111 „Adopcijas kārtība” (turpmāk tekstā – noteikumi) 12. un 13.punktu adoptētājam, savas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā jāiesniedz adopcijas pieteikums, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī reliģiskā pārliecība, ja tāda ir.
Vienlaikus ar pieteikumu bāriņtiesā iesniedzami arī šādi dokumenti:
Saskaņā ar noteikumu 18. un 19.punktu bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un vismaz sešus mēnešus veic ģimenes izpēti, to skaitā:
Vēlamies vērst uzmanību, ka potenciālo adoptētāju izpēte nav jāuztver kā pārbaude vai izmeklēšana, šo 6 mēnešu izpētes laikā potenciālajiem adoptētājiem ir iespēja morāli sagatavoties bērniņa uzņemšanai ģimenē.
Noteikumu 21.punkts paredz, ka adoptētājs, uzrādot bāriņtiesas lēmumu un personu apliecinošu dokumentu, informāciju par adoptējamiem bērniem var saņemt ministrijā.
BĒRNA VECUMS
Informējam, ka bērns kļūst adoptējams tad, kad ir kļuvis juridiski brīvs. Juridiski brīvs bērns kļūst, ja vecākiem likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības; ja vecāki ir miruši; ja tiesa konstatējusi, ka vecāku dzīves vieta nav zināma; ja tiesa konstatējusi, ka pēc faktiskajiem apstākļiem vecāku piekrišana nav iespējama kāda pastāvīga šķēršļa (piemēram, vecāki nezināmi) dēļ.
Bērns nav adoptējams, ja bērna vecāki nav devuši piekrišanu adopcijai un, ja bāriņtiesa vecākiem ir atņēmusi aprūpes tiesības. Ja gada laikā no aprūpes tiesību atņemšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par nepieciešamību atņemt vecākam aizgādības tiesības. Ja tiesa lemj, ka vecākiem ir atņemamas aizgādības tiesības, tad bērns kļūst juridiski brīvs (šajos gadījumos iespējams bērns jau ir sasniedzis 1 gada vecumu).
Savukārt piekrišanu adopcijai (rakstiski) bioloģiskie vecāki var izteikt 6 nedēļas pēc bērna dzimšanas, kas nozīmē, ka mazākais vecums bērnam, kuram ir zināmi vecāki un kurš ir adoptējams ir aptuveni 2-3 mēneši, jo ārpusģimenes aprūpes iestāde, kurā atrodas bērns, nosūta bērnu uz nepieciešamajām medicīniskajām pārbaudēm. Izņēmuma gadījums, kad bērns ir adoptējams ātrākā laika periodā ir tad, ja bērns ir reģistrēts kā atradenis (maternitāte un paternitāte nav noteikta), bet jāņem vērā, ka arī šiem bērniem nepieciešams veikt medicīniskās pārbaudes, kas nozīmē, ka adoptētājiem informācija par bērnu tiek sniegta, kad bērns kļuvis 1-2 mēnešus vecs.
Lai saņemtu sīkāku informāciju par adopcijas procesu, lūdzam sazināties ar ministrijas Adopcijas nodaļu, tālr.nr.67021649

Jautā:
anonīms portāla lasītājs
Es esmu 22 gadus jauna un vēlētos sev bērnu, par kuru rupēties. Esmu precējusies jau četrus gadus, dzīvoju Īrijā un tur arī strādāju par pārdevēju lielveikalā. Mans vīrs ir šefs restorānā - tas ta mazliet par mani. Vēlos uzzināt vai kas tāds ir iespējams?
Vai šajā situācijā iespējama adopcija? - vai adoptētājs skaitīsies kā "vietējais adoptētājs" vai "ārvalstu adoptētājs?
Atbild:
Jānis Veinbergs
Šajā gadījumā ir nepieciešams ieskats Adopcijas kārtībā, kur 41.punkts nodefinē, ka ārvalstnieki vai ārvalstīs dzīvojošas personas adopciju veic pēc ārvalstu adopcijas prasībām. No minētā izriet, ka ārvalstīs dzīvojošs Latvijas pilsonis adoptēt bērnu Latvijā var pēc ārvalstu adopcijas kārtības, jo bērna dzīvesvieta būs ārpus Latvijas republikas robežām. Tādējādi iedalījums vietējais vai ārvalstu adoptētājs ir zināms jau dokumentu kārtošanas sākumā pēc faktiskās dzīvesvietas.
Savukārt adoptēt ģimene varēs tikai tad, kad atbilstoši Civillikumā noteiktajām normām, adoptētājs (gan vīrs, gan sieva) būs sasnieguši 25 gadu vecumu. Izņēmumi šajā gadījumā ir tikai tad, ja adoptē otra laulātā bērnu, taču arī tad ir jābūt vismaz 21 gadu veciem.

Jautā:
anonīms portāla lasītājs
Vai tiešām pastāv iespēja, ka bērnu neaizved uz bērnu namu, ja māte uzraksta papīru pieņemsim, ka pie notāra, ka viņa nodod bērnu aizbildniecībā konkrētam cilvēkam līdz viņš nokārto adopciju? ja šis ir pilnīgi svešs cilvēks?
Atbild:
Indra Viktorova
Jautā:
anonīms portāla lasītājs
Labdien! Man ir tada nepatīkama situacija! Esmu stavokli un jadzemde man jau kuru katru bridi, bet nevaru berninju paturet pie sevis,jo puisis ar kuru biju kopa pameta mani gruutu un atsakas no berna,es nevaru viena vinju audzinaat man ir jastrada un neviens nevares man palidzet ar pieskatishanu mazo berninju,negribu lai vinsh dzivotu bada,tapec velos atteikties uzreiz pec dzimshanas no vina! ka to varetu izdariit? Ludzu palidziet man un mazuliitim!
Atbild:
Jeļena Semjonkina-Getmaņuka
1.Noteikti sievietei jāsazinās ar dzīves vietas sociālo dienestu un dzīvesvietas bāriņtiesu! Jo soc.dienets var piedāvāt gan materiālo atbasltu, gan apmaksāt krīzes centra pakalpojumus. Bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērna nākotni.
2.Bērnam juridiski vislabākais risinājums, ko paredz Civillikuma 169.panta 2.daļa būtu : "Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk ka sešas nedēļas pēc dzemdībām''. Ja bērna māte nesazinās ar bāriņtiesu, tas apgrūtina un paildzina bērna ceļu uz jauno ģimeni.
3. Pēc atbalsta un palīdzības var vērsties "''Krīzes grūtniecības centrā', Aspāzijas bulvāris 26, t.67227033.(Rīgā)
Krīzes centrā "Milgrāvis' t.67012515(Rīgā)
4.Parteiz, pēc LM Adpocijas nodaļā esošās informācijas nav nekādu šķērsļu atrast jaundzimušam bērnam adpotētāju ģimeni.
Galvenais, kas būtu jāatcerās, ka cilvēks nekad nav viens un ir iespēja meklēt palīdzību! It īpaši tas ir aktuāli šajā gadījumā, jo jādomā par bērna interesēm!!!
|
Par savu problēmu rakstiet šeit.
Jūsu jautājums tiks nosūtīti speciālistiem, bet pirms atbildes publicēšanas Jūs saņemsiet e-pastu. Jūsu jautājums tiks publicēts arī forumā. Forumā variet uzdot jautājumu arī pats/i, tādā veidā citu lasītāju atbildes variet saņemt uz savu e-pastu. |
Tu neesi iegājis.