Sākums Rokasgrāmata Adopcija Jautājumi un atbildes
E-pasts: Drukāt
_
 

Problēmas - Adopcija


Jautā:

anonīms portāla lasītājs


Ar sievu ļoti vēlamies adoptēt bērnu, taču pirms divdesmit pieciem gadiem  esmu krimināli sodits. Noziegums saistīts ar nacionālo jautājumu risināšanu, kas bija tik populāra tajā laikā.  Vai divdesmit piecus gadus veca vēsture varētu kalpot par šķērsli?



Atbild:

Ivita Krastiņa

LR Labklājības ministrijas

Ārpusģimenes aprūpes departameta

Adopcijas nodaļas vecākā referente

tālr.nr.67021649; e-pasts:ivita.krastina (at) lm.gov.lv



Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumi Nr.111 „Adopcijas kārtība” 18.3.apakšpunkts paredz, ka bāriņtiesa pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju. Tas nozīmē, ka bāriņtiesa izvērtē (gadījumā, ja persona ir sodīta) par kādu noziegumu persona saņēmusi sodu, vai ir iestājies noilgums u.c.apstākļus.

 

Tātad, normatīvie akti neparedz, ka persona nevar kļūt par adoptētāju, ja ir sodīta.

 

Vēlos informēt, ka ļoti būstiski tiek pievērta uzmanība un ņemts vērā, vai šis izdarītais noziegums nav saistīts ar vardarbību un dzimumneaizskaramību vai tikumību.

 

Piebildīšu, ka potenciālajiem adoptētājiem ir jābūt gataviem, ka bāriņtiesa, adoptētāju izpētes procesā, iztaujās personu par iemesliem kāpēc noziegums veikts, vai to nožēlo utt.


Lasīt vairāk ...


Jautā:

anonīms portāla lasītājs


Mēs ar vīru gribam adoptēt bērniņu. Pašiem ir 3 gadus veca meitiņa, diemžēl vairāk bernu nevar būt. Gribētu jautāt, vai ir iespēja, lai adoptētais bērniņš ir viena vecuma ar mūsu meitu, vai tomēr jāadoptē bērninš, kuru piedāvā bariņtiesa?



Atbild:

Ivita Krastiņa

LR Labklājības ministrijas

Ārpusģimenes aprūpes departameta

Adopcijas nodaļas vecākā referente

tālr.nr.67021649; e-pasts:ivita.krastina (at) lm.gov.lv



1. Bāriņtiesā potenciālie adoptētāji iesniedz pieteikumu, kurā norāda adopcijas motīvus, vēlamo adoptējamo skaitu, dzimumu un vecumu (Adopcijas kārtības 13.1.punkts), tas nozīmē, ka potenciālajiem adoptētājiem ir tiesības izvēlēties gan vēlamā bērna vecumu, gan dzimumu, gan bērnu skaitu. Par vecumiem ģimenes izpētes procesā ieteicams izrunāt ar psihologu un nonākt pie slēdziena, vai adoptēt jaunāku bērnu nekā ir jau esošais bērns vai tāda paša vecuma. Tas viss kļūs skaidrāks adoptētāju izpētes procesā, galvenais ko gribu teikt, nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz bērna vecumu, vienīgais un galvenais nosacījums ko paredz Civillikums ir, ka adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.


2. Par adoptētājiem laulātos/personu atzīst dzīvesvietas bāriņtiesa. Bāriņtiesas lēmums ir derīgs vienu gadu. Lēmumā jau tiek atrunāts, ka konkrētie cilvēki ir atzīti par adoptētājiem, piemēram, vienam bērnam vecumā no dzimšanas līdz trijiem gadiem (bāriņtiesas lēmuma nolemjošā daļa katrai ģimenei var atšķirties, tur tad ir tas, ko ģimene ir izteikusi kā vēlmi - bērnu skaits, vecums, dzimums), tas nozīmē, ka šie aspekti jau tiek atrunāti kļūstot par adoptētājiem, protams pēc tam pastāv iespēja izvēlēties tā vecuma ietvaros, kuros ģimene ir atzīta, piemēram tas pats vecums no dzimšanas līdz 3 gadiem, tad arī informācija tiks sniegta par bērniem šajā vecuma grupā.


Visi Latvijas adoptētāji vēlas adoptēt praktiski veselus bērnu, bet jāņem vērā, ka bērniem, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpes iestādē, mēdz būt lielākas vai mazākas saslimšanas, piemēram, bronhiālā astma, alerģija, valodas attīstības aizture - šis uzskaitījums ir pieskaitāms pie nelielajām veselības problēmām. Ģimenei ir tiesības izteikt vēlmi, lai netiek piedāvāti bērni, piemēram, ar bronhiālo astmu, tad arī informācija par bērniem ar šādu saslimšanu konkrētajai ģimenei netiks sniegta. Vēlētos piebilst, ka katram bērnam ir sava pagātne un bioloģiskie vecāki, arī veselības stāvoklis, tāpēc informācija par katru bērnu jāizvērtē individuāli. Adoptētāju vēlmes un lūgumus ņemam vērā! Piebildīšu arī, ka visa procesa laikā, adoptētājiem ir iespēja konsultēties gan ar konkrētā bērna ģimenes ārstu, gan savu ģimenes ārstu.


Noteikts bērnu skaits par kuriem tiek sniegta informācija adoptētājiem nav, ja uz to brīdi ir informācija par vienu bērnu, tad tiek sniegta par vienu bērnu, ja ir par četriem bērniem, tad arī par visiem četriem tiek sniegta šī informācija, ja vien konkrētā ģimene ir pirmā uz atbilstošo vecumu. Ja adoptētāji atsakās no sniegtās informācijas par bērnu, tad tiek gaiīita nākamā informācija, ko līdz tā tiek saņemta ministrijā no ārpusģimenes aprūpes iestādes vai bāriņtiesas, ministrijas darbinieki sazinās ar ģimeni un atkal aicina uz ministriju iepazīties ar informāciju par bērnu/bērniem.



Lasīt vairāk ...

Jautā:

anonīms portāla lasītājs


Mans vīrs ir ārzemnieks, bet viņam ir uzturēšanās atļauja Latvijā, jo esmu Latvijas pilsone. Vai ir iespējams adoptēt mūsu situācijā? Paldies!



Atbild:

Ivita Krastiņa

Labklājības ministrijas
Ārpusģimenes aprūpes departamenta
Adopcijas nodaļas
Vecākā referente

Šajā gadījumā, kad viens no laulātajiem ir Latvijas pilsonis un otrs ārzemnieks, būtiskākais ir tas, kur ir potenciālo adoptētāju pastāvīgā dzīvesvieta. Tā kā laulātie dzīvo Latvijā un kundze ir Latvijas pilsone un atbilst normatīvo aktu prasībām, lai kļūtu par adoptētāju, kā arī saskaņā ar Civillikuma 164.pantu laulātie bērnu adoptē kopīgi, laulātie tiks atzīti par vietējiem (Latvijas) adoptētājiem. Tas nozīmē, ka adopcijas process ir tieši tāds pats kā vietējiem adoptētājiem:

Lai kļūtu par adoptētāju, saskaņā ar saskaņā ar MK 2003.gada 3.novembra noteikumu Nr.111 „Adopcijas kārtības” noteikumu 12. un 13.punktu savas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā jāiesniedz adopcijas pieteikums, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī reliģiskā pārliecība, ja tāda ir.

Vienlaikus ar pieteikumu bāriņtiesā iesniedzami arī šādi dokumenti:
- laulības apliecības kopija, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā;
- dokuments, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;
- izziņa par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
- dzīves apraksts (CV);
- izziņa par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.


Civillikuma 163.pants paredz, ka adoptētājam jābūt vismaz  divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.


Saskaņā ar noteikumu 18. un 19.punktu bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un vismaz sešus mēnešus veic ģimenes izpēti, to skaitā:
- izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu;
- noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;
- pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju;
- nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai.


Savukārt noteikumu 21.punkts paredz, ka adoptētājs, uzrādot bāriņtiesas lēmumu un personu apliecinošu dokumentu, informāciju par adoptējamajiem bērniem var saņemt ministrijā. Kad adoptētājs, pamatojoties uz saņemto informāciju, ir izvēlējies bērnu, ministrija izsniedz norīkojumu, lai adoptētājs varētu personīgi iepazīties ar bērnu. Desmit dienu laikā pēc iepazīšanās ar bērnu adoptētājs pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā. Ja adoptētājs ņem bērnu aprūpē, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa nekavējoties lemj par bērna aprūpes kārtību. Bērnu adoptētāja aprūpē var nodot uz laiku līdz sešiem mēnešiem.


Aprūpes termiņa beigās bāriņtiesa apkopo ģimenes izpētes rezultātus, sagatavo atzinumu par to, vai adopcija adoptētāja ģimenē ir bērna interesēs, un pieņem atbilstošu lēmumu, kā arī pagarina aprūpes termiņu līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. Adopciju apstiprina tiesa.

 

 

 

Lasīt vairāk ...
Read More


Jautā:

anonīms portāla lasītājs


Vai ir iespeja uzzināt pirms 15 gadiem adoptēta zēna likteni? Esmu bērna radiniece. Zēns vēl nav pilngadīgs.


 

Jautā:

www.bernunami.lv


1.      Ko un vai var uzzināt pats bērns līdz pilngadības sasniegšanai? Ja var, tad kur un ar kādiem dokumentiem viņam jāgriežas?
2.      Ko un vai var uzzināt pats bērns pēc pilngadības sasniegšanas? Ja var, tad kur un ar kādiem dokumentiem viņam jāgriežas?
3.      Ko un vai var uzzināt adoptētā bērna radinieki līdz adoptētā pilngadības sasniegšanai? Ja var, tad kur un ar kādiem dokumentiem jāgriežas?
4.      Ko var uzzināt adoptētā bērna radinieki pēc adoptētā pilngadības sasniegšanas? Kur un ar kādiem dokumentiem jāgriežas?


Atbild:

Ivita Krastiņa

Labklājības ministrijas
Ārpusģimenes aprūpes departamenta
Adopcijas nodaļas
Vecākā referente

 

1. Šie jautājumi par adopcijas noslēpumu ir diezgan jūtīgi, jo jāņem vērā, ka bieži vien ģimenes izvēlas pašam adoptētajam bērnam neizpaust informāciju, ka ir noticis adopcijas fakts, tāpēc jautājums, kā bērns var uzzināt par adopciju, paliek vecāku ziņā. Ja vecāki šo faktu nav atklājuši, tad bērns nemaz to nezina. Gadījumā, ja bērns zina par adopcijas faktu, tad  kā to paredz Civilstāvokļa aktu likuma 9.panta otrā daļa - Ar dzimšanas reģistra ierakstiem, kas saistīti ar adopciju, līdz adoptētā pilngadībai drīkst iepazīties tikai adoptētāji. Tas nozīmē, ka pats bērns līdz pilngadības sasniegšanai ar dzimšanas reģistra ierakstiem iepazīties nevar.

 

2. Pēc pilngadības sasniegšanas, persona (adoptētā) ir tiesīga iepazīties ar dzimšanas aktu reģistriem. Dzimšanas reģistra ieraksti ir pieejami dzimtsarakstu nodaļā, kas ir norādīta bērna dzimšanas apliecībā kā dokumenta izdevējinstitūcija, kā arī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīvā (adrese: Rīga, A.Čaka iela 38a, tālrunis 67226222). Pie nepieciešamajiem dokumentiem precīzi nepateikšu, kas būtu nepieciešams, noteikti var sazināties Dzimtsarakstu departamentu un pajautāt, bet noteikti tā būs dzimšanas apliecība, personu apliecinošs dokuments, un, ja adoptētajam ir pieejami arī adopcijas faktu apstiprinoši dokumenti, piemēram, tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu.

 

3.un 4.jautājums - Civillikuma 173.panta otrā daļa paredz, ka ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. Nav nozīmes, vai adoptētais bērns ir pilngadību sasniegusi personas vai nepilngadīgs bērns, bērna bioloģiskajiem radiniekiem nav tiesību uzzināt informāciju par bērna atrašanās vietu un adoptētājiem, šādi dati nav izpaužami, radinieki var uzzināt tikai to, ka ir notikusi adopcija un tas arī viss. Jāsaka, ka viss ir atkarīgs no tā vai, adoptētais zina, ka viņš ir adoptēts un, vai viņš pats vēlas atrast savus bioloģiskos radiniekus.

 


 

Adopcijas noslēpumu regulējošā likumdošana

 

Par adopcijas noslēpumu atsevišķu noteikumu vai likumu nav.

 

Adopcijas noslēpuma jautājumi ir ietverti:

- Krimināllikuma 169..pants;

- Civillikuma 171.panta trešā daļa;

- Civilstāvokļa aktu likuma 9.panta otrā daļa.

 

 

Read More

 

 

Lasīt vairāk ...
Read More


Jautā:

anonīms portāla lasītājs


Esam ārzemēs dzīvojoši latvieši un vēlamies doties uz Latviju, lai visus dokumentus kārtotu kā Latvijas adoptētāji, kā arī aprūpes laikā - šos 6 mēnešus - dzīvotu Latvijā. Sakiet vai 6 mēnešu aprūpes laikā šīs bāriņtiesas pārbaudes vizītes tiek saskaņotas ar pagaidu vecākiem? Jautāju, jo vēlos zināt, vai mēs šī perioda laikā varētu izbraukt no valsts, jo šķiet ja tas varētu būt tieši vasaras periods un dikti jau negribētos sēdēt visu vasaru mājās :) Varbūt varam vienoties kad tiek sarunātas vizītes (reizi mēnesi vai kā taml) un protams varbūt var arī sazināties nu kaut vai reizi nedēļā caur epastu vai skype sūtot fotogrāfijas vai caur webcam?



Atbild:

www.bernunami.lv saskaņojot rakstu ar

Ivita Krastiņa

Labklājības ministrijas
Ārpusģimenes aprūpes departamenta
Adopcijas nodaļas
Vecākā referente

Bērna aprūpes laikā var izceļot no valsts, tas nozīmē, ka atbildīgā bāriņtiesa pieņems lēmumu par atļaujas došanu izceļot no valsts bērnam ar konkrētiem cilvēkiem (adoptētājiem) uz kokrēti noteiktu laiku, kā piemēram, ceļojums. Jāņem vērā, ka izceļot nevar uz ilgstošu laiku, piemēram, 2-3mēnešiem, jo galvenais aprūpes periodā ir, ka bāriņtiesa izvērtē vai starp adoptētāju un adoptējamo veidojas patiesas bērna un vecāka attiecības (to var izdarīt tikai klātienē, apsekojot ģimeni viņu dzīvesvietā), kā arī jāņem vērā, ka bērnam jāiejūtas ģimenē un jāaprod ar jauno, izveidojošos situāciju!


Lasīt vairāk ...
Read More


Jautā:

anonīms portāla lasītājs



Es ļoti vēlos dot visu mūsu ģimenes mīlestību un ekonomisko labklājību kādam ne tik laimīgam bērniņam. Bet mani ļoti norūpē iepējamās formalitāšu problēmas. Nepieciešamības gadījumā es noteikti varu ierasties Latvijā, bet tā kā mans dēls 2,5 gadi tikko sāk iet dārziņā, tad nevaram ilgi uzturēties un šis šķiet ka ir ļoti laikietilpīgs process. Vai Jūs lūdzu nepakonsultētu kā rīkoties šajā gadījumā.
P.s. man ir 32 gadi, Latvijas pilsone, manam vīram ir 38 gadi Vācijas  pilsonis, dēlam 2,5 gadi Vācijas pilsonis. Patstāvīgā dzīvesvieta Čehija.**



Atbild:

www.bernunami.lv saskaņojot rakstu ar

Ivita Krastiņa

un

Iveta Paegle

Labklājības ministrijas
Ārpusģimenes aprūpes departamenta
Adopcijas nodaļas
Vecākā referente

 

Tā kā pēdējos gados tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir devušies darbā uz ārvalstīm un Latviju sauc tikai daļēji par savām mājām, arvien biežāk portālā www.bernunami.lv tiek saņemti šādi jautājumi: „Dzīvoju ārzemēs (visbiežāk Lielbirtānijā un Īrijā, retāk Vācijā, Itālijā vai citā Eiropas valstī ). Vēlos adoptēt bērnu no savas dzimtenes, Latvijas. Vai tas maz iespējams?”

Kas ir šie emigrējušie tautieši – Latvijas iedzīvotāji vai ārzemnieki un kā vieņiem adoptēt bērnu no Latvijas?


Ja gaidiet savu mazuli, gaidīšanas laiks aizņem vismaz 9 mēnešus. Apmēram ar tik pat ilgu laiku jārēķinās, ja vēlaties adoptēt mazuli kā Latvijas iedzīvotājs, bet tikko dodaties uz ārvalstīm strādāt un dzīvot, Jūs iekļūstat ārvalstnieku kategorijā un pie mazuļa adoptēšanas tiksiet pēc vairāku gadu gaidīšanas adoptētāju rindā*. Ja tiešām ļoti vēlaties adoptēt mazuli, nežēlojiet nedaudz vairāk kā vienu savu dzīves gadu, atgriežaties Latvijā, lai kārtotu formalitātes un būtu Latvijas iedzīvotājs uz visu šo laiku, nevis ārvalstnieks. Tādā veidā Jums nebūs jāstāv garā ārvalstnieku adoptētāju rindā, kā arī Jums netiks liegta iespēja adoptēt pavisam mazus un veselus bērniņus.

 


Pēc pašreizējās likumdošanas (Adopcijas kārtība), Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri strādā un dzīvo ārvalstīs, ir uzskatāmi par ārvalstīs dzīvojošām personām jeb ārvalsts adoptētājiem. Jūs, visi kuri devušies peļņā uz ārzemēm, pēc  Adopcijas kārtības esiet vienā statusā ar vācieti, angli vai francūzi, kurš arī vēlas adoptēt bērnu no Latvijas. Tas nekas, ka esat ārzemēs tikai uz laiku. Tas nozīmē, ka gaidīšana uz iespēju adoptēt bērnu no Latvijas noteikti pagarināsies. Piemēram, Latvijas adoptētāji pēc formalitāšu nokārtošanas, kas ilgsts 6 mēnešus, sāk gaidīt mazuli adoptētāju rindā un gaidīšana aizņem tikai dažus mēnešus, turpretim ārvalstniekam noteikti jārēķinās ar vairākiem gadiem adoptētāju rindā*. Runājot par formalitāšu kārtošanu, ārvalstniekiem jāiepazīstas ar tās valsts prasībām, kurā pašlaik uzturas un jāsaņem adoptēšanas atļāuja no tās. Pie tam, ne jau visus bērnus, kurus varētu adoptēt, dzīvojot Latvijā, Jūs varēsiet adoptēt esot ārzemnieka statusā – uz ārvalstīm var adoptēt tikai tos bērnus, kuriem nav iespējams nodrošināt ģimeni Latvijā, vairumā gadījumu tie ir bērni, kuri prasa īpašu aprūpi vai kuri jau sasnieguši ”liktenīgo” vecumu – tie vairs nav mazi.

 

Tāpēc, zinot esošo situāciju, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji ilgojas atgriezties mājās un uzturēšanos ārvalstīs uzskata par periodisku, veiksmīgs risinājums būtu gan formalitāšu kārtošanas laikā, gan bērna aprūpes laikā līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā dzīvot Latvijā, uzsākt sava mazuļa audzināšanu šeit un kārtot visas formalitātes kā Latvijā dzīvojošai personai. Ir jārēķinās, ka vismaz gadu būs jādzīvo Latvijā – gan adoptētāju izpētes laikā, gan pēc tam, kad mazuli būsiet ņēmuši savā aprūpē līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. Tikai pēc tam, ja dzīve iegrozīsies tā, ka atkal jāatstāj Latviju, variet doties peļņā uz ārvalstīm kopā ar savu bērnu. Tātad, ja tiešām tik ļoti vēlaties mazuli no Latvijas un vēlaties, lai Jūs tiekat  ieskaitīts Latvijas adoptētāju kategorijā, Jums jādzīvo Latvijā un uz laiku jāaizmirst pa peļņu un dzīvi ārvalstīs. Pretējā gadījumā mūsu valsts Jūs uzskatīs par ārzemnieku.

 

 

Dzīvojot Latvijā adoptēju bērnu


  • Savas dzīvesvietas bāriņtiesā jāiesniedz adopcijas pieteikums, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī reliģiskā pārliecība, ja tāda ir. Jāiesniedz arī dažādas izziņas un dzīves apraksts.
  • Pēc tam bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un vismaz sešus mēnešus veic ģimenes izpēti - izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu,  noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli, pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju, nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai.
  • Šī  izpēte nav jāuztver kā pārbaude vai izmeklēšana, šo 6 mēnešu izpētes laikā potenciālajiem adoptētājiem ir iespēja morāli sagatavoties bērniņa uzņemšanai ģimenē.
  • Pēc tam Jums tiksieties ar bērnu un 10 dienu laikā pieņemsiet lēmumu – vēlaties turpināt adopcijas procesu vai nē. Ja nolemsiet, ka jā,  bērns sāks dzīvot pie Jums. Jūs ņemsiet bērnu aprūpē līdz 6 mēnešiem, līdz laikam, kad notiks oficiāla adopcijas apstiprināšana tiesā.
  • Bāriņtiesām ir ieteikts ģimeni apsekot vienu reizi gadā, ja adopcijas procesa laikā nav bijušas problēmas. Ja nepieciešams, adoptētāji paši var vērsties bāriņtiesā pēc lūguma sniegt palīdzību.

 

 

Dzīvojot ārvalstīs adoptēju bērnu no Latvijas


  • Par ārvalsts adoptētājiem uzskata ārzemniekus, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojošas personas – tātad visi izbraukušie Latvijas iedzīvotāji.
  • Bērna adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē un bāriņtiesa par to pieņēmusi lēmumu. Uz ārvalstīm vairumā gadījumu tiek adoptēti jau lielāki bērni (virs 8-9 gadu vecuma), brāļi un māsas, kurus nešķir un adoptē kopā, kā arī bērni, kuriem ir tādas slimības, kas prasa īpašas rūpes, pacietību un gādību.
  • Ārvalsts adoptētājs papildus visiem dokumentiem, kurus iesniedz Latvijas adoptētāji,  iesniedz arī attiecīgās valsts kompetentās iestādes sagatavotus adoptētāja ģimenes izpētes materiālus un izziņu par personas kriminālsodāmību.
  • Pēc tam Jūs ministrija Jums elektroniski nosūtīs informāciju par adoptējamiem bērniem. Pēc informācijas saņemšanas Jums 14 dienu laikā būs jāpieņem lēmums, vai vēlaties procesu turpināt. Ja jā, Jums tiks dota iespēja iepazīties ar bērnu personīgi.  Pēc tam sekos 2-3 nedēļas garš aprūpes laiks, kurš jāpavada Latvijā. Tad Jūs bērnu jau ņemat pie sevis un šo laiku Jūs, tāpat kā Latvijas adoptētājus, regulāri apciemo bāriņtiesas darbinieki, lai pārliecinātos, ka bērnam Jūsu ģimenē klājas un klāsies labi, novēros kā veidojas attiecības starp bērnu un adoptētājiem, kā bērns iejuties jaunajos dzīves apstākļos. Bāriņtiesa izvērtēs vai starp adoptētājiem un bērnu veidojas patiesas bērna un vecāka attiecības un vai adopcija ir bērna interesēs.
  • Kad būsiet jau adoptējuši mazuli un devušies atpakaļ uz ārvalstīm, Jūsu pienākums būs divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā reizi gadā ministrijā iesniegt attiecīgās valsts kompetentas institūcijas (sociālais dienests, adopcijas aģentūra vai cita kompetenta institūcija) sagatavotu ziņojumu par bērna dzīves apstākļiem ģimenē.

 

 

 

* Gaidīšanas laiks norādīts tikai aptuvens un uz šo brīdi – 2009.gada septembri. Tas ir sekojošs:

  • Latvijas adoptētājiem

Ja vēlaties adoptēt pavisam mazu bērniņu (līdz gada vecumam) jārēķinās ar aptuveni 4-5 mēnešiem adoptētāju rindā. Ja adoptēsiet 2-3 gadus vecu bērniņu, rindā jāgaida aptuveni 2-3 mēnešus, bet adoptējot jau 4 gadus vecu vai vecāku bērnu, Jums rindā vispār nav jāgaida.

  • Ārvalsts adoptētājiem

Adoptētāju rindā jāgaida aptuveni 2- 4 gadi.

 

** Valstu nosaukumi mainīti

 


Lasīt vairāk ...
Read More


Jautā:

anonīms portāla lasītājs



Mēs esam 30-40 gadus veci. Materiāli nodrošināti. Ļoti vēlamies adoptēt mazuli, bet zinam, ka šis process ilgst ļoti ilgi, kamēr tiek pie  mazuļa, tas jau ir izaudzis. Ļoti vēlamies zīdainīti. Baida arī formalitātes un visas pārbaudes - vai tiešām tas viss nepieciešams?


 

Īsumā:

 

  • Agrākais vecums, kad mazulis var nonākt Jūsu ģimenē ir 2-3 mēneši.
  • Pirms tam Jūsu ģimene (vai Jūs viens pats) būsiet izgājuši 6 mēnešus garu sagatavošanās posmu.
  • Iespējams, ka Jums būs vēl jāgaida daži mēneši, jo pēc 6 mēnešu gatavošanās posma Jūs būsiet adoptētāju reģistrā, kur, iespējams, "jāstāv rindā", sevišķi, ja vēlaties veselu bērnu un zīdainīti.

 


Atbild:

Ivita Krastiņa

Labklājības ministrijas
Ārpusģimenes aprūpes departamenta
Adopcijas nodaļas
Vecākā referente

 

FORMALITĀTES

 

Saskaņā ar ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumu Nr.111 „Adopcijas kārtība” (turpmāk tekstā – noteikumi) 12. un 13.punktu adoptētājam, savas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā jāiesniedz adopcijas pieteikums, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī reliģiskā pārliecība, ja tāda ir.

Vienlaikus ar pieteikumu bāriņtiesā iesniedzami arī šādi dokumenti:

  • laulības apliecības kopija, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā;
  • dokuments, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;
  • izziņa par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
  • dzīves apraksts (CV);
  • izziņa par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.

Saskaņā ar noteikumu 18. un 19.punktu bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un vismaz sešus mēnešus veic ģimenes izpēti, to skaitā:

  • izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu;
  • noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;
  • pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju;
  • nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai.

Vēlamies vērst uzmanību, ka potenciālo adoptētāju izpēte nav jāuztver kā pārbaude vai izmeklēšana, šo 6 mēnešu izpētes laikā potenciālajiem adoptētājiem ir iespēja morāli sagatavoties bērniņa uzņemšanai ģimenē.


Noteikumu 21.punkts paredz, ka adoptētājs, uzrādot bāriņtiesas lēmumu un personu apliecinošu dokumentu, informāciju par adoptējamiem bērniem var saņemt ministrijā.

 


BĒRNA VECUMS


Informējam, ka bērns kļūst adoptējams tad, kad ir kļuvis juridiski brīvs. Juridiski brīvs bērns kļūst, ja vecākiem likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības; ja vecāki ir miruši; ja tiesa konstatējusi, ka vecāku dzīves vieta nav zināma; ja tiesa konstatējusi, ka pēc faktiskajiem apstākļiem vecāku piekrišana nav iespējama kāda pastāvīga šķēršļa (piemēram, vecāki nezināmi) dēļ.
Bērns nav adoptējams, ja bērna vecāki nav devuši piekrišanu adopcijai un, ja bāriņtiesa vecākiem ir atņēmusi aprūpes tiesības. Ja gada laikā no aprūpes tiesību atņemšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par nepieciešamību atņemt vecākam aizgādības tiesības. Ja tiesa lemj, ka vecākiem ir atņemamas aizgādības tiesības, tad bērns kļūst juridiski brīvs (šajos gadījumos iespējams bērns jau ir sasniedzis 1 gada vecumu).


Savukārt piekrišanu adopcijai (rakstiski) bioloģiskie vecāki var izteikt 6 nedēļas pēc bērna dzimšanas, kas nozīmē, ka mazākais vecums bērnam, kuram ir zināmi vecāki un kurš ir adoptējams ir aptuveni 2-3 mēneši, jo ārpusģimenes aprūpes iestāde, kurā atrodas bērns, nosūta bērnu uz nepieciešamajām medicīniskajām pārbaudēm. Izņēmuma gadījums, kad bērns ir adoptējams ātrākā laika periodā ir tad, ja bērns ir reģistrēts kā atradenis (maternitāte un paternitāte nav noteikta), bet jāņem vērā, ka arī šiem bērniem nepieciešams veikt medicīniskās pārbaudes, kas nozīmē, ka adoptētājiem informācija par bērnu tiek sniegta, kad bērns kļuvis 1-2 mēnešus vecs.

 


Lai saņemtu sīkāku informāciju par adopcijas procesu, lūdzam sazināties ar ministrijas Adopcijas nodaļu, tālr.nr.67021649


Lasīt vairāk ...
Read More


Jautā:

anonīms portāla lasītājs



Es esmu 22 gadus jauna un  vēlētos sev bērnu, par kuru rupēties. Esmu precējusies jau četrus gadus, dzīvoju Īrijā un tur arī strādāju par pārdevēju lielveikalā. Mans vīrs ir šefs restorānā - tas ta mazliet par mani. Vēlos uzzināt vai kas tāds ir iespējams?

Vai šajā situācijā iespējama adopcija? - vai adoptētājs skaitīsies kā "vietējais adoptētājs" vai "ārvalstu adoptētājs?



Atbild:

Jānis Veinbergs

Labklājības ministrijas
Ārpusģimenes aprūpes departamenta
Adopcijas nodaļas
vadītājs

 

Šajā gadījumā ir nepieciešams ieskats Adopcijas kārtībā, kur 41.punkts nodefinē, ka ārvalstnieki vai ārvalstīs dzīvojošas personas adopciju veic pēc ārvalstu adopcijas prasībām. No minētā izriet, ka ārvalstīs dzīvojošs Latvijas pilsonis adoptēt bērnu Latvijā var pēc ārvalstu adopcijas kārtības, jo bērna dzīvesvieta būs ārpus Latvijas republikas robežām. Tādējādi iedalījums vietējais vai ārvalstu adoptētājs ir zināms jau dokumentu kārtošanas sākumā pēc faktiskās dzīvesvietas.


Savukārt adoptēt ģimene varēs tikai tad, kad atbilstoši Civillikumā noteiktajām normām, adoptētājs (gan vīrs, gan sieva) būs sasnieguši 25 gadu vecumu. Izņēmumi šajā gadījumā ir tikai tad, ja adoptē otra laulātā bērnu, taču arī tad ir jābūt vismaz 21 gadu veciem.

 



Lasīt vairāk ...
Read More


Jautā:

anonīms portāla lasītājs



Vai tiešām pastāv iespēja, ka bērnu neaizved uz bērnu namu, ja māte uzraksta papīru pieņemsim, ka pie notāra, ka viņa nodod bērnu aizbildniecībā konkrētam cilvēkam līdz viņš nokārto adopciju? ja šis ir pilnīgi svešs cilvēks?





Atbild:

Indra Viktorova

Labklājības Ministrijas
Ārpusģimenes aprūpes departamenta
Audžuģimeņu un aizbildņu nodaļas
vecākā referente


Atbildot uz Jūsu jautājumu, informēju, ka aizbildnības lietas pārzina bāriņtiesas, tādējādi bērna vecākiem jāvēršas savas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā, kura izvērtēs konkrēto situāciju un to, vai pastāv pamats aizbildnības nodibināšanai (piemēram, vecākiem ir atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības, vecāki ir atzīti par rīcībnespējīgiem, vecāki slimības dēļ nespēj pienācīgi aprūpēt un uzraudzīt bērnu u.c.). Tāpat bāriņtiesa nepieciešamības gadījumā, ņemot vērā konkrēto situāciju (bērna viedokli, bērna veselības stāvokli, vai bērns ir adoptējams, vai ir iespējams atrast adoptētājus Latvijā u.c.), lems par bērna ārpusģimenes aprūpi, uzklausot vecāku viedokli, kā arī izvērtējot, kāda ārpusģimenes aprūpes forma ir bērnam piemērotāka (aizbildnība, audžuģimene, bērnu aprūpes iestāde).

Ja bāriņtiesa lems par aizbildņa iecelšanu un aizbildnības nodibināšanu bērnam, tiks izvērtētas potenciālā aizbildņa spējas, īpašības, motivācija, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, nodarbinātība, dzīves apstākļi, kā arī spēja pārstāvēt bērnu. Jāpiemin, ka par bērna aizbildni vispirms ir tiesīgi kļūt bērna tuvākie radinieki, un tikai gadījumos, ja starp nepilngadīgā radiniekiem nav tādu, kas būtu spējīgi vai arī spējīgie nevar uzņemties aizbildnību, aizbildnis tiek iecelts no citu personu vidus.

Papildus informēju, ka notārs nav tiesīgs apstiprināt aizbildņa iecelšanu bērnam, un vienīgi aizbildnis, kas iecelts vecāku testamentā, drīkst pēc testatora nāves uzsākt pildīt aizbildņa pienākumus bez bāriņtiesas apstiprinājuma, taču arī šāda aizbildņa rīcību turpmāk uzraudzīs bāriņtiesa.

Sīkāk par šiem Civillikumā no 222.līdz 244.pantā un Bāriņtiesu likumā 26., 29.pants

Tāpat vēlos vērst uzmanību uz to, ka atbilstoši Latvijas tiesību aktiem tikai otra laulātā bērna adopcijas gadījumā bērna vecākam ir tiesības izvēlēties, kas ir bērna adoptētājs. Pārējos tas nav iespējams un bāriņtiesa vērtē, kurš adoptētājs bērnam būs visatbilstošākais un tā var būt jebkura persona, kas ir atzīta par piemērotu adopcijai. Tāpat jāņem vērā, ka ar adopcijas apstiprināšanu bērnam būs jauni vecāki un bērna māte zaudēs aizgādības tiesības pār bērnu.

Gadījumā, ja rodas papildus jautājumi, aicinu zvanīt vai rakstīt!

Indra Viktorova

Labklājības ministrijas
Ārpusģimenes aprūpes departamenta
Audžuģimeņu un aizbildņu nodaļas vecākā referente,
adrese: Skolas ielā 28, Rīgā, LV-1331,
tālr. 67021628, e-pasts: indra.viktorova (at) lm.gov.lv


Lasīt vairāk ...
Read More

 

Jautā:

anonīms portāla lasītājs

 

 

Labdien! Man ir tada nepatīkama situacija! Esmu stavokli un jadzemde man jau kuru katru bridi, bet nevaru berninju paturet pie sevis,jo puisis ar kuru biju kopa pameta mani gruutu un atsakas no berna,es nevaru viena vinju audzinaat man ir jastrada un neviens nevares man palidzet ar pieskatishanu mazo berninju,negribu lai vinsh dzivotu bada,tapec velos atteikties uzreiz pec dzimshanas no vina! ka to varetu izdariit? Ludzu palidziet man un mazuliitim!




 

Atbild:

Jeļena Semjonkina-Getmaņuka

Labklājības Ministrijas
Ārpusģimenes aprūpes departamenta
Audžuģimeņu un aizbildņu nodaļas
konsultante


1.Noteikti sievietei jāsazinās ar dzīves vietas sociālo dienestu un dzīvesvietas bāriņtiesu! Jo soc.dienets var piedāvāt gan materiālo atbasltu, gan apmaksāt krīzes centra pakalpojumus. Bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērna nākotni.


2.Bērnam juridiski vislabākais risinājums, ko paredz Civillikuma 169.panta 2.daļa būtu : "Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk ka sešas nedēļas pēc dzemdībām''. Ja bērna māte nesazinās ar bāriņtiesu, tas apgrūtina un paildzina bērna ceļu uz jauno ģimeni.


3. Pēc atbalsta un palīdzības var vērsties "''Krīzes grūtniecības centrā', Aspāzijas bulvāris 26, t.67227033.(Rīgā)
Krīzes centrā "Milgrāvis' t.67012515(Rīgā)


4.Parteiz, pēc LM Adpocijas nodaļā esošās informācijas nav nekādu šķērsļu atrast jaundzimušam bērnam adpotētāju ģimeni.


Galvenais, kas būtu jāatcerās, ka cilvēks nekad nav viens un ir iespēja meklēt palīdzību! It īpaši tas ir aktuāli šajā gadījumā, jo jādomā par bērna interesēm!!!


Lasīt vairāk ...

 

Par savu problēmu rakstiet šeit.

 

Jūsu jautājums tiks nosūtīti speciālistiem, bet pirms atbildes publicēšanas Jūs saņemsiet e-pastu.

Jūsu jautājums tiks publicēts arī forumā. Forumā variet uzdot jautājumu arī pats/i, tādā veidā citu lasītāju atbildes variet saņemt uz savu e-pastu.